Mēs piedāvājam Premium segmenta, Eiropā ražotus zemes siltumsūkņus no Thermia un Daikin ! Lai mēs spētu Jums piedāvāt Jūsu īpašumam atbilstošu zemes siltumsūkni, lūgums ar mums sazināties.
Zemes siltumsūknis savu popularitāti iemantoja jau pirms ~15-20 gadiem, tomēr tad, ekonomiskā buma laikā to uzstādija visi, kuriem nebija slinkums, tādēļ nereti arī dzirdēts, ka tas izdarīts nekvalitatīvi vai nepareizi kā rezultātā cilvēks piedzīvojis lielus apkures rēķinus. Jāpiemin, ka uz Zemes siltumsūkni attiecas tie paši principi, kuri attiecas uz gaiss-ūdens siltumsūkni – tas visefektīvāk darbojas apvienojumā ar silto grīdu apkuri un vismazāk efektīvi ar standarta izmēra radiatoriem. Šobrīd lielākais zemes siltumsūkņa konkurents ir tā mazais brālis gaiss-ūdens siltumsūknis. Tas skaidrojams ar gaiss-ūdens siltumsūkņa tehnoloģisko attīstību, kā arī cenas pieejamību, kas cilvēkiem liek divreiz padomāt, kuru no siltumsūkņiem izvēlēties.
Ir 2 veidu zemes siltumsūkņi:
- On/off tipa
- Inverter tipa
On/off tipa ir tā saucamā vecā stila Siltumsūkņi, kuri strādā vai nu ar pilnu jaudu vai arī atrodas izslēgtā režīmā. Šāda tipa siltumsūkņi, protams, būs nedaudz lētāki kā invertertipa siltumsūkņi un šiem zemes siltumsūkņiem.
Inverter tipa siltumsūkņi spēj regulēt savu jaudu un pielāgot to nepieciešamajam siltuma pieprasījumam un tādējādi darboties nedaudz efektīvāk.
Zemes siltumsūkņa uzstādīšana ir dārgāka kā gaiss-ūdens siltumsūkņa uzstādīšana. Izmaksas daļēji ir atkarīgas arī no pieejamās augsnes un veida kā ēkas īpašnieks plāno zemē guldīt kontūru. To var darīt vairākos veidos:”
- Horizontāli
- Vertikāli ar dziļurbumu
Guldot kontūru horizontāli, tas izmaksās lētāk, tomēr zemes kontūra garums būs atkarīgs no augsnes veida un grunstūdens līmeņa. Zemes siltumsūkņa gadījumā – jo augstāks gruntsūdens līmenis, jo labāk. Attiecīgi, ja gruntsūdens līmenis ir zems – nāksies rakt vairāk, tātad arī zemes siltumsūkņa izmaksas augs. Opcija ir kontūru guldīt neaizsalstošā dīķī, tomēr tas ir riskanti dēļ iespējas sabojāt kontūru, kas var rezultēties remontdarbos, tādēļ šāda izvēle paliek kā paša īpašnieka risks.
Otra opcija ir veikt dziļurbumu zemē, tas būs nedaudz dārgāk, tomēr nodrošinās arī labāku efektivitāti, jo zemes dziļumā nesasalst.
Biežākā izvēle, tomēr, ir zemes siltumsūkņa kontūru guldīt horizontāli. Tipiskai mūsdienu jaunbūvei, platībā ap 250-300m2, zemes siltumsūknis ar visu uzstādīšanu izmaksās ~17-19 tūkstoši eiro, savukārt gaiss-ūdens siltumsūknis ~11-13 tūkstoši eiro.
Zemes siltumsūknis būs ~30% ekonomiskāks kā gaiss-ūdens siltumsūknis, kā arī granulu vai gāzes katls. Piemēram, ja 140m2 lielai jaunbūvei ar 40 kwh/m2 lielu siltuma patēriņu, gaiss-ūdens siltumsūknis gadā patērēs ~520 EUR, tad zemes siltumsūknis aptuveni 365 EUR, tas ir ~155 EUR liels ietaupījums gadā, kas norāda uz to, ka mazai un energo efektīvai mājai būtu nepieciešami vismaz desmit gadi, lai zemes siltumsūknis sevi “atpelnītu”. Jo lielāka ēka, jo zemes siltumsūknis kļūs pievilcīgāks kā ilgtermiņa investīcija.
Piemēram 270m2 ēkā, ar 45 kwh/m2 siltuma patēriņu (mūsdienu prasībām siltināta ēka), Zemes siltumsūknis gadā patērētu elektrību, aptuveni, 740 EUR apmērā, bet gaiss – ūdens siltumsūknis aptuveni 1060 EUR, tas sastāda 320 EUR starpību, kas nozīmē, ka zemes siltumsūknis “atmaksāsies” salīdzinoši ātrāk kā 140m2 lielā ēkā. To arī kopumā rāda termo.lv pieredze ,ka nelielās ēkās cilvēki salīdzinoši reti izvēlās likt zemes siltumsūkni, biežāk izvēloties gaiss – ūdens siltumsūkni.
Šobrīd gan tas satrauc tikai daļu sabiedrības, tomēr daļai no lietotāju ir būtiski cik CO2 izmešu rada viņu izvēlētā apkures sistēma un viņu zemes siltumsūknis.
Zemes siltumsūknis rada:
- 3 reizes mazāk CO2 kā gāzes apkure
- 3.9 reizes mazāk CO2 izmešu kā balonu gāzes apkure
- 3.4 reizes mazāk CO2 izmešu kā granulu apkure