Pārbaudīti ražotāji

un garantija

info@termo.lv

E-pasts saziņai

+371 22 066 264

Tālrunis saziņai

Kas ir gaiss ūdens siltumsūknis?

Vēl pirms 10 gadiem vārds “siltumsūknis” cilvēkiem Latvijā asociējās ar iekārtu, kas ar zemē ieraktiem kolektoriem nodrošina ēkā apkuri. Tomēr, šodien vārds “siltumsūknis” jau aptver daudz plašāku iekārtu sortimentu un pirmais, kas ienāk prātā to dzirdot, ir gaiss-ūdens siltumsūknis, kas nu jau ieņem stabilu un pieaugošu vietu Latvijas apkures iekārtu tirgū. Par to kas tas ir un kā tas darbojas, turpmākajās rindās.

Darbības princips

Gaiss-ūdens siltumsūkņa nosaukums jau pats par sevi daudz ko pasaka – tas ņem siltumu no gaisa un novada to uz ūdeni apkures sistēmā izmantojot elektroenerģiju. Daudzi šajā brīdī prasīs , kāds tur siltums, ja ārā ir -15 grādi, bet mājās nepieciešami +23… Atbilde slēpjas faktā, ka siltumsūkņa ārējā blokā atrodas nesējgāze (freons), kura vārās pie ļoti zemas temperatūras – aptuveni mīnus 52 grādiem, tādējādi gaiss, kas ir siltāks par -52 grādiem, sasilda freonu, kurš tālāk šo termālo enerģiju ar kompresora palīdzību nogādā apkures sistēmā. Jo siltāka temperatūra ārā, jo efektīvāks siltumsūknis būs. Vadošo siltumsūkņu ražotāju inženieri ir panākuši, ka Gaiss-ūdens siltumsūknis spēj efektīvi darboties līdz pat mīnus 25 grādu temperatūrai. Izvēloties gaiss-ūdens siltumsūkni zemē nav jārok kolektori un tā uzstādīšana ir ļoti ātra – 1 darba diena. “Dari pats” entuziastiem pat ir oespēja izvēlēties tā saucamos Monobloka siltumsūkņus, kur uzstādīšana ir vēl vieglāka. Sīkā par šo – droši vaicājiet mums.

Bet, es dzirdēju, ka pie -15 siltumsūknis ļoti “rīs” elektrību …

Bieži dzirdami mīti, ka pie -15 grādu temperatūras siltumsūknis kļūst par elektrības rīmu  un nespēs apkurināt māju un īpašniekam nāksies salt. Taisnība ir tā, ka pie zemākas temperatūras siltumsūknis kļūs mazāk efektīvs. Piemēram, ja pie +7 grādiem tas no katra patērētā kW spēs saražot ~4kW siltuma, tad pie -15 šis rādītājs jau būs ap 2kW, tomēr svarīgi būtu saprast, ka, pirmkārt, ļoti zemas temperatūras ir ļoti reti (un saskaņā ar LVMC datiem ik gadu turpina samazināties), un, otrkārt, salt nenāksies, ja būs iegādāta atbilstoša iekārta, kura ir kvalitatīva un spēj nodrošināt jaudu arī aukstos apstākļos, tādējādi apgalvojums ir patiess tikai daļēji. Nedaudz dārgāk būs, bet salt nenāksies un veicot sūkņa ikgadējo, aptuveno, patēriņa aprēķinu šīs aukstās dienas arī tiek ņemtas vērā. Sezonas griezumā siltumsūkņa efektivitāte un patēriņš ir praktiski vienāds ar plaši pazīstamo granulu apkuri. Attiecīgi lielā aukstumā efektīvāka ir granulu apkure, bet siltākā laikā – siltumsūknis. Siltumsūkņa sezonālā efektivitāte ir ~3.3, kas nozīmē, ka no katra patērētā kW elektrības, tas saražos ~3.3kW siltuma.

Par reāliem piemēriem un aprēķiniem –citos mūsu rakstos.

Kas jāņem vērā izvēloties siltumsūkņa apkuri.

Lai sasniegtu maksimālu efektivitāti siltumsūknim ūdens jāsilda zemā temperatūrā. Tas nozīmē, ka tas būs visefektīvākais, ja ēkā ir silto grīdu apkure vai arī uzstādītie radiatori ir nedaudz lielāki un tajos nav nepieciešams ievadīt ļoti karstu ūdeni, bet pietiek ar līdz 35 grādu siltu ūdeni.  Protams, pastāv arī siltumsūkņi, kuri efektīvi darbojas ar augstas temperatūras ūdeni, tomēr to cenas būs augstākas kā to siltumsūkņu, kuri ūdeni silda zemākā temperatūrā. Ideālā gadījumā par apkures risinājumu būtu nepieciešams izlemt jau ēkas projektēšanas laikā, jo siltumsūkņa izvēles gadījumā būtiski var ietaupīt uz vairākām lietām – nav jābūvē skurstenis un nav nepieciešama atsevišķa “katlu telpa”, kas vien jau potenciāli var ļaut ietaupīt vairākus tūkstošus eiro.

Izmaksas

Sākotnēji varētu šķist, ka siltumsūknis ir bagātnieku izprieca, bet veicot aprēķinus var secināt, ka tā nebūt nav. Lai arī pašas iekārtas cena siltumsūknim varētu būt nedaudz dārgāka (tas gan atkarīgs kādu  katlu izvēlaties) nekā granulu apkurei,  tad ņemot vērā papildus izmaksas – skursteņa izbūve, pēdas betonēšana, apkures katla apsaiste, nākas secināt, ka tā nebūt nav un siltumsūknis daudzos gadījumos  pat ir letāks risinājums kā granulu katls. Piemēram 100m2 lielai mājai siltumsūkņa iekārta maksātu ap 4 tūkst. eur, bet granulu katls, kopā ar skursteni un tam nepieciešamo apsaisti ap 4.3 tūkst eur. Šī gan vairāk ir tāda filozofēšana, jo korektāk būtu skatīties katru objektu individuāli. Renovācijas projektos, kur nepieciešams atjaunot padomju laikos būvētu ēku daudz izdevīgāks var būt arī granulu risinājums. Katrs objekts un situācija ir atšķirīga.

Tādēļ, ja nepieciešams Jūsu objektam veikt bezmaksas aprēķinu par aptuvenajām izmaksām, droši sazinieties ar mūsu speciālistiem. Mūsu mērķis ir atrast labāko risinājumu katrā konkrētajā situācijā.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@termo.lv vai zvaniet +371 22066264